Zvārtes raganas piezīmes, 20.08.10. Cik labi, ka vasara neatkāpjas!
Rīts atnāk ar mirdzoši zilām, lietus nomazgātām debesīm. Slīpajos saules staros koku lapotnēs manāma rudenim raksturīgā dzeltenzaļā krāsa. Vienmēr steidzīgā kļava pie Zvārtes namiņa jau ietonējusi gan sēklu čemurus, gan lapas nedaudz tumši sārtā tonī. Pļavā zirnekļi sarīkojuši ķeramtīklu, šūpuļtīklu un visāda veida caurumainu „tekstīliju” izstādi. Sīkajos smilgu ķekariņos mirdz varavīkšņainas rasas lodītes. Otro reizi zied madaras, zilie vanagu vīķi un dedestiņas.
Amatā ūdens līmenis paaugstinājies pavisam nedaudz. Upe vēl arvien klusa un rāma, lēnām čabinās pāri krācītēm. Viena pārmaiņa gan ir notikusi – ūdens kļuvis salts!
Vācu ap namiņu nolūzušos kļavu zarus un gudroju, ka rīt būtu jānozāģē tie, kas klājas pār jumtu un neļauj tam izžūt.
Dienas vidū kļūst vasarīgi silts, sienāži čirkstinās, smalkās balsīs sasaucas jaunie vanagi, bet visam pāri, kā lielas, baltas putukrējuma pikas, slīd siena laika mākoņi.
Tūristu plūsma šodien mazāka, toties visi ir ziņkārīgāki, runātīgāki un ilgāk uzkavējas namiņā.
Velobraucējas no Beļģijas interesējas, vai mūsdienās Latvijā vēl var sastapt īstas raganas. „Kāpēc nevar? Vai kristīgā baznīca aizliedz nodarboties ar raganu lietām?”
Vācu kundze sīki izpratina par augiem. Viņu ieinteresējis lupstājs. Pamanot manās rokās groziņu ar šujampiederumiem, vāciete domā, ka es gatavoju tās raganu lelles, kas izliktas pārdošanai.
Latvieši gatavojas rudenī iziet Amatas taku visā garumā. „Cik kilometri? Cik stundas?”
Vēl divi vācieši ilgi apspriež ar mani karsto vasaru, kas Vācijā arī bijusi tik pat traka. Nevar vien iekārtoties naktsguļai. „Vai pa šo ceļu līdz pļavai var braukt? Vai te ir droši?” Iebrauc ar treileri divus metrus saimnieka pļavā un tur arī paliek.
Vācu ģimene ar trim bērniem. Puika visgudri kaut ko komentē, mazās māsas savāc visus bukletus, ko vien var aizsniegt. Tēvs prasa: „Vai ģimenes biļetes Jums ir?”
Smaidīgi jaunieši atvainojas, ka nokļuvuši te pēc negulētas nakts un neesot īsti skaidrs – vai atbraukuši līdz Zvārtes iezim. „Vai vārti būs vaļā?”
Vakars kluss, silts un maigs. Ceru, ka arī rīt būs jauka diena.
