Zvārtes raganas piezīmes, 06.08.11. Sienāžu mūzika
Saulains un silts rīts, dzidras debesis, pļavās liela rasa. Viegls vējiņš no tālienes atnes visādas skaņas. Tas uz laika maiņām. Sienāži čirkstinās gan zālē, gan kokos. Daži ielec namiņā.
Skatos, ka kaimiņi cīņai ar staltbriežiem, salikuši ap dārzu visādas baltas instalācijas no plēvēm un lupatām.
Nakšņotāji žāvē telti. No tālākā upes līkuma atnāk makšķernieks. Pirmie apmeklētāji ir 12 nūjotāji no Šveices. Pēc tam jaunieši reindžeru tērpos, rūdīti dabas (un vēstures!) pētnieki. Viņu mērķis – aiziet gar Amatu līdz Melturu tiltam un atpakaļ.
Diena iesilst ātri un kļūst karsts. Brīžiem svelmi izdzenā vējš.
Jautra kompānija svin dzimšanas dienu. Zvārtes ieža apmeklējums ir pārsteiguma dāvana jubilārei. Visi, arī vīrieši, rīko fotosesiju ar slotām.
Kāzu rīkotājas pēta, vai pie Zvārtes ieža pietiks ko darīt viesiem un jaunajam pārim. Pašas savās kāzās te bijušas pirms n-gadiem un cer, ka jaunajiem arī būs skaista un neaizmirstama diena.
Makšķernieks ar zemu balsi, kas labi piestāvētu filmu tekstu ierunāšanai, sūrojas, ka Kārļu HES par daudz aiztur upes ūdeni, regulē līmeni, kā grib. Zivju mazuļi tiekot regulāri ielaisti, bet lielo zivju kā nav tā nav!
„Kur atrodas „Rakši”?”
„Uz kuru pusi Ķūķu klintis?”
Reindžeri atgriežas. Līdz Melturiem nav tikuši, izstaigājuši tuvējos mežus.
Pēcpusdienā nedaudz apmācas, taču vēl arvien ir silts. Droši vien tuvojas meteorologu solītās laika maiņas. Dīvainās, skaņu nesošās, gaisa strāvas sagādā vēl vienu pārsteigumu. Ap pulksten 18 no ieža puses sāk skanēt mūzika, kuras izcelsmes avots droši vien ir pie Ieriķiem. „Vislabākā dzirdamība ir skatu vietā uz kraujas”, stāsta apmeklētāji un domā, ka „tur, lejā ir kādas mājas, kur rīko balli.”
Ierodas Kristīne un Jānis, kuriem tieši pirms gada bija kāzas. Viņu dāvanu – soliņu, kurš novietots skatu vietā, lai divatā vērotu Zvārtes ieža ainavu, izmantojuši daudzi pāri.
