Zvārtes raganas piezīmes, 05.09.11. Vēl ir silts!

Saulains un silts rīts. Vizuļo zirnekļu tīklos ieķērušās pērlītes. Pļavā katrs vissīkākais zāles stiebriņš savācis rasas „nastiņu”. Ēnainajos meža ielokos patvērusies migla.

Pirmie apmeklētāji šorīt ieradušies pavisam agri. Jau ap astoņiem stāv skatu laukumā virs Zvārtes kraujas un bauda dabas gleznas.

Pamazām ceļas vējš. Čirkst sienāži un bezbailīgi lēkā pa slieksni un kāpnītēm. Ir gan sīki, brūni pelēki, gan lielie zaļie.

Sakopju namiņu, ārstniecības augu dārziņā nogriežu pārziedējušos lakstus, „novīlēju” dažus kļavu un ozolu zarus, kas noliekušies pār taciņu un „ķeras matos” gājējiem.

Smieklīgs retro busiņš ar Anglijas numura zīmi, kāds piestāvētu misteram Bīnam. Šoferis ilgi lasa un pēta informācijas stendus, paiet garām durvīm, pamāj ar galvu un aizbrauc.

Pastāstīšu par unikālu ierakstu, jeb gravējumu Miglas iezī. Divi slaveni Pieminekļu valdes darbinieki, kuriem vajadzēja būt par paraugu citiem sargāšanā un saudzēšanā, 1928.gadā nav varējuši atturēties no sevis iemūžināšanas Miglas ieža stāvajā sienā. Pēteris Upīts un Antons Borbals bijuši tik lepni, ka atļāvušies pat norādīt darbavietu. Re, kā!

Par laimi, Miglas iezis nav pārāk populāra autogrāfu vieta. Puišiem no Pieminekļu valdes toreiz vajadzēja „Zvārtes” mājās aizņemties trepes, jo uzraksts ir samērā augstu. Mūsdienu steidzīgie kasītāji iztikuši bez palīglīdzekļiem. Toties uz Zvārtes ieža vairs nav redzams uzraksts, par kuru šodien stāstīja sirms vīrs. Pirms, apmēram 30 gadiem braukuši ekskursijā. Kursabiedram līdz bijusi virve. Nolaidies no ieža augšas, iekasījis savu vārdu un tehnikuma nosaukumu.