Siguldas 3. maršruts
Maršrutu var veikt apmēram 5 stundās
Sākums - Siguldas dzelzceļa stacija vai autoosta
1. Gaujas nacionālā parka Apmeklētāju centrs
Sigulda, Baznīcas iela 7, Baltā pils
2. Satezeles (Līvu) pilskalns
13. gs. avotos minēts arī kā lībiešu vadoņa Dabreļa pils vieta. Pilskalns apdzīvots vismaz no 11. gs. 13. gs. sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējiem iedzīvotājiem un krustnešiem.
3. Pētera ala
Atrodas netālu no Sateseles pilskalna, Vējupītes gravas kreisā krasta augstajās klintīs. Ala kā šaura plaisa smilšakmens iezī. Sens nostāsts vēsta, ka šeit Ziemeļu kara laikā esot slēpies vecais Grotu mājas saimnieks.
4. Kraukļu aiza
Uz aizas smilšakmens sienām saglabājušies seni uzraksti. Turpat blakus trīsstūrveida formas 5 m garā Kraukļu ala.
5. Paradīzes (Gleznotāju) kalns
No kalna paveras skaists skats uz Gaujas senleju un 80m zemāk esošo Gauju. Šo ainavu gleznās iemūžinājuši latviešu gleznotāji J. Feders, V. Purvītis, J. Rozentāls. Tādējādi arī kalns ieguvis otru nosaukumu – Gleznotājkalns.
6. Siguldas pils un pilsdrupas
Siguldas viduslaiku pils būvdarbi uzsākti Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā 1207. gadā. Līdz mūsu dienām saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss ar gotiskām logailām un galveno vārtu torni.
Siguldas jaunā pils būvēta kā muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja laikā no 1878. līdz 1881. gadam kādas senākas mūra ēkas vietā. Kopš 1993. gada ēkā atrodas Siguldas pilsētas dome, bet no 2003. gada - Siguldas novada dome.
7. Krusta kalns
Vecākā zināmā apdzīvotā vieta Siguldā. Pēc arheoloģiskajiem pētījumiem, tas bijis apdzīvots no 4. līdz 15.gadsimtam.
8. Gaujas tilts
Gaujas tilts atklāts 1937. gadā, sagrauts II Pasaules kara laikā, atjaunots 1950. gadā.
9. Mazā ala
Atrodas apmēram 100 m no Gūtmaņalas. 20. gs. sākumā saukta arī par Revolūcijas alu. Alā izplūst vairāki avoti, kas veido strautu.
10. Gūtmaņala
Lielākā grota Baltijas valstīs (10m augsta, 12m plata, 18,8m gara). Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17.gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu. Ar Gūtmaņalu saistās teika par Turaidas Rozi Maiju un viņas traģisko mīlestību.
11. Rata kalns
Pilskalns Gaujas senkrastā virs Gūtmaņa alas, sena soda vieta. Kalns agrāk bijis norobežots ar diviem grāvjiem un vaļņiem.
12. Taurētāju kalns
Ainaviska skatu vieta.
13. Vikmestes taka
14. Vikmestes pilskalns
Atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, 26 metrus augsts.
15. Krimuldas pils un pilsdrupas
Krimuldas pilsdrupas. Krimuldas domkapitula pils Gaujas senkrastā celta ap 1225. gadu. 16–17. gs. to ieņēma gan zviedru, gan poļu karaspēki. 1601. gadā pils tika nodedzināta, pēc tam to vairs neatjaunoja un tā pārvērtās drupās.
16. Serpentīna ceļš
Serpentīna ceļš izveidots1862. gadā, gaidot Krievijas cara Aleksandra II un viņa dzīvesbiedres vizīti. Tas ir vienīgais šāda veida ceļš Latvijā.
17. Gudrības avotiņš
Izplūst smilšakmens klinšu pakājē. Nostāsti vēsta, ka te senāk mātes mazgājušas bērnus, jo avota ūdens stiprinot atmiņu un var padarīt gudrus un laimīgus.
18. Piķenes krauja
Ap kilometru gara krauja, līdz 80 m augsta ar dažāda lieluma smilšakmens atsegumiem, avotiem, ūdenskritumiem un alām.
18. Mazā Velna ala
Atrodas Piķenes kraujas pamatnē, vidusposmā, apmēram 10,2 m gara. Alas vidū pīlārs, vairākas šauras sānu ejas.
20. Kājnieku tilts pāri Gaujai
Trošu tilts ar koka klājumu, uzbūvēts 1979. gadā.
21. Velnalas klinšu skatu vieta
Atrodas Gaujas kreisajā krastā. No šejienes ērti aplūkojama ir 250m garā un 15m augstā Velnalas klinšu krauja un Velnala.
22. Melnie krasti
23. Ķeizarskats
Skatu vieta Gaujas senkrastā, ap 300m no Ķeizarkrēsla otrpus Laurenču gravai. No šejienes paveras tāls skats uz Turaidas pili.
Vietas nosaukums radies pēc Krievijas cara Aleksandra II viesošanās 1862. gadā.
24. Ķeizarkrēsls
Atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā, netālu no vēsturiskās Laurenču Šveices mājas un Kaķīškalna muižas. 2001. gadā uzstādīts varens koka krēsls, kurā sēžot var vērot Gaujas senielejas burvību. No šejienes Z virzienā labi pārskatāma Krimulda un Turaidas pils.
