Sietiņiezis

Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā, kā arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Teritorija ir labiekārtota, klintis ērti apskatīt ejot pa taku.

Sietiņiezi veido gaiši, vāji cementēti, sadēdējuši smilšakmeņi, kas veidojušies 350 miljonu senā ģeoloģijas vēstures periodā devonā, kad Latvijas teritoriju klāja jūra. Šeit var novērot nepārtrauktus ģeoloģiskos procesus arī mūsdienās. Dēdēšana, jeb pakāpeniska sairšana temperatūras svārstību un ūdens darbības rezultātā, nobrukumi, jaunu slāņkopu atsegšanās, nišu un grotu veidošanās. Šajos procesos „piepalīdz” apmeklētāji, kas, neievērojot norobežojošās barjeras, cenšas iekasīt uzrakstus vai uzrāpties pa iezi. Viens no izcilākajiem veidojumiem bija lielā arka, kas sabruka 1974. gadā dēdēšanas procesu un smilšakmens vājās cementācijas rezultātā. Interesants smilšakmens veidojums ir no arkas palikušās kolonas nobrukuma abās pusēs.

Sietiņiezis ir savdabīgs sufozijas (smilšaino daļiņu izskalošana no plaisām ar pazemes ūdens plūsmām ilgā laika posmā, veidojot pazemes tukšumus, alas un grotas) formu komplekss. Sietiņieža Velnala un aiz tās esošā sufozijas piltuve ir šo procesu rezultāts.

Lielākais smilšakmens izcilnis Sietiņieža dienvidu daļā nosaukts par Velna papēdi. Teika vēstī, ka velns tur atspēries, skriedams pāri Gaujai uz Liepu, uz Lielās Ellītes alu. Savukārt Liepā pierakstīts nostāsts, ka velns, bēgdams no Lielās Ellītes, pie Sietiņieža būvējis tiltu pāri Gaujai, lasīdams cepurē “akmeņus kā rāceņus” (te patiesi ir brasls, kas dēvēts par Akmenspāli).

LU studenti no studentu organizācijas “Vienotie Līdumi” pavasara darba svētkos 1927. gadā pie Sietiņieža uzlikuši piemiņas akmeni. Zem uzraksta „Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to” iegravētās piecas svītriņas simbolizē studentu organizācijas centienus: zinātni, darbu, skaidrību, brīvību un tēvzemi.

2005. gadā akmens ar tā kādreizējo uzstādītāju piekrišanu tika demontēts atjaunošanai un pārvietošanai drošākā vietā, jo vecajā vietā piemiņas akmens apskate kļuva bīstama. 2008. gada 15. novembrī Latvijas valsts jubilejas noskaņās ainaviskā vietā virs Sietiņieža baltās smilšakmens kraujas tika atklāts atjaunotais piemiņas akmens.

Savukārt astoņdesmito gadu sākumā pirms smilšakmens atseguma sākuma, tā ziemeļu daļā, novietots vienkāršs granīta akmens ar uzrakstu “Sietiņiezis”.

Cienot ieža skaistumu un trauslumu, aicinām Jūs saudzēt, nekāpelējot, nešļūkājot un negravējot tajā.

Pielikumā Sietiņieža apkārtnes shēma un informācija par citiem apskates objektiem tuvumā.

Informāciju sagatavoja Līga Eglīte