Vēsture
Zvārtes iezis kā tūrisma objekts bijis zināms jau sen. Jau 20. gadsimta sākumā no Kārļu muižas bija izveidoti maršruti un pastaigu takas, bet 20. gadsimta 30-to gadu fotogrāfijās un plakātos redzama Ainavu krauja un aicinājums apceļot dzimto zemi. 1933. gadā Latvijas konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka Kārļu pagastā jaukākā vieta ir “Amatas krasti starp Kārļiem un Zvārtēm”. Lai Zvārtes iezis un krauja nesabruktu, 1939. gadā dabas draugi izlēma par Amatas gultnes iztaisnošanu, izrokot kanālu.
Saglabājies nostāsts, ka 1872. gada lielajā vētrā rija no "Zvārtēm" upes malā aiznesta un nolikta pie Vieļu mājām pļavā, kur to, atjaunotu 1986. gadā, redzam vēl šodien.
Pēc pašreizējā teritoriālā iedalījuma Zvārtes iezis atrodas Amatas novada Drabešu pagastā, bet agrāk tas bijis Kārļu pagasts. Zvārtes ieža tuvumā atradušās vairākas zemnieku sētas, kas iezīmētas jau 17. gs. zviedru sagatavotajās kartēs – “Vieļas”, “Zvārtes”, “Viļņi”, tolaik ar nedaudz citādiem nosaukumiem - “Dveel”, “Swart”.
20. gs. sākumā te bija “Vieļas”, “Zvārtes”, “Viļņi” un “Roči”. Lielākās no tām, turklāt lielākās arī visā Kārļu pagastā, bijušas “Vieļas”, kurām piederējuši 140 ha zemes. Saimnieks Mārcis Gertners uz Amatas 1939./40.gadā ierīkoja spēkstaciju, kas strāvu piegādāja arī “Viļņiem”( ūdens turbīnai tika pievadīts pa nelielu kanālu ).
“Roču” mājas atradušās lielajā pļavā Amatas kreisajā krastā un nodegušas 1945.gada pavasarī. Seno mājvietu iezīmē lielie koki pļavas vidū. “Ročiem” piederējuši nepilni 100 ha zemes, iebraucamais ceļš uz “Ročiem” vedis cauri mežam no “Veclauču” (Amatas) tilta – gar Amatas kreiso krastu. Braucot uz Amatas dzirnavām, izmantots brasls blakus Zvārtes iezim. Mājas, kuras šobrīd dēvē par “Ročiem”, sauktas par Roču mežsargmājām.
“Amatas” arī bijušas mežsargmājas, vēlāk šai zemnieku saimniecībai piederējuši apmēram 30 ha zemes, “Zvārtēm” – ap 80 ha, “Viļņiem” – 129 ha. „Viļņu” mājas vēsturiski piederējušas pie Dubinskas muižas un iepirktas no muižas īpašnieka fon Brimmera 1909. gadā. Vēsturiskās „Zvārtes” mājas nopostītas pēc II Pasaules kara. Aptuveni tajā vietā tagad ir Apmeklētāju centrs.
Kopš Gaujas nacionālā parka izveidošanas 1973. gadā, Zvārtes ieža teritorija tiek vairāk popularizēta un pielāgota tūristiem. Vispirms tika izveidota ūdenstūristu apmetne un atpūtas vieta, vēlāk autostāvlaukums.
20. gs. 70-tajos gados tika uzbūvēts trošu tilts pāri upei un ierīkots lokveida maršruts par Amatas pretējo krastu. Kopš tā laika tūristiem ir iespēja uzkāpt Zvārtes kraujā, redzēt iezi no augšas un skaisto ainavu ar pļavām, veco riju un mežiem. Lai pasargātu trauslo Zvārtes iezi no nobradāšanas un erozijas, uz tā tika veikti nostiprināšanas darbi ar zāģu skaidām, kūdru, stādīti virši, taču tas nepasargāja iezi no nobradāšanas un dabiskajiem dēdēšanas procesiem. 90-tajos gados gar tūristu taku tika izveidots nožogojums.
Amatas upe jau 46 gadus ir iecienīta ūdenstūristu vidū. Pavasaros, kā arī vasarā un rudenī, kad ūdens līmenis pietiekami augsts, šeit pulcējas ūdenstūristi un kajaku braucēji.
