Leģenda

Teika par Turaidas Rozi

„Turaidas pils rakstvedis Greifs zviedru un poļu kara laikā atradis pils tuvumā mazu meiteni, tikai dažus mēnešus vecu, kas jau bijusi pusbadā gandrīz mirusi. Viņš to paturējis par savu audžumeitu, licis nokristīt par Maiju, un tā uzaugusi par skaistu un godīgu jaunavu.

Maiju iemīlējis Siguldas jaunais dārznieks Viktors Heils, un abi jaunie cilvēki satikušies pa vakariem Gūtmaņa alā.
1620.gada augustā Maija dabūjusi no Heila ziņu, lai šodien viņa atnākot uz minēto alu jau tūliņ pēc pusdienas, jo vakarā viņam nebūšot vaļas. Maija arī aizgājusi kopā ar Greifa meitenīti Lentu, kas bijusi tikai astoņus gadus veca.

Vakarā dārznieks Heils atskrējis uz Turaidu un paziņojis, ka Maija Gūtmaņa alā esot nogalināta. Arī mazā Lenta nav vēl atgriezusies mājās. Tai pašā vakarā tiek ziņots par slepkavību vietējam tiesnesim, kas arī nākošā rītā ierodas Turaidā.

Pirmās aizdomas krīt uz pašu Heilu, lai gan tas ir pazīstams par godīgu cilvēku. Turaidas kungs Šildheims, kas pats gulējis slims, liek ziņot tiesnesim, lai griežot vērību uz poļu armijas dezertieriem Jakubovski un Skudrīti, kas jau divi gadi esot pie viņa dienējuši, bet abi esot pazīstami kā dzērāji un palaidņi. Skudrītis arī pats pie viņa atnācis un gribot dot liecību par to, ko viņš par to zinot.

Skudrītis arī tūliņ tiek saukts uz tiesu. Viņš stāsta, ka Jakubovskis esot iemīlējis Maiju, kā tik še uz Turaidu atnācis. Priekš trim mēnešiem viņš esot runājis ar Maiju un solījies to precēt, bet tā viņu noraidījusi, sacīdama, ka viņa jau ar Heilu esot saderinājusies.

Jakubovskis esot ļoti dusmīgs cilvēks un nu gribējis par noraidījumu atriebties. Viņš nu ierunājis arī šo. Aizmānīšot Maiju uz Gūtmaņa alu, un tur abi to jaunavu izvarošot. Viņš arī esot it kā Heila vārdā ziņojis Maijai. Viņi abi divi aizsteigušies uz alu un paslēpušies krūmos. Kad atnākusi Maija, tad Jakubovskis tai aizstājies ceļā un ar rupjiem vārdiem izteicis savu ļauno nolūku. Jaunava gan turējusies pretī, bet Jakubovskis bijis ļoti stiprs un nogāzis viņu zemē.

Maija tad lūgusies, lai laižot šo vaļā, šī došot viņam tādu burvju lakatiņu, kas sargājot cilvēku no visiem ievainojumiem. Ja šis neticot, lai lūkojot šai cirst ar zobenu. Jakubovskim bijis zobens pie sāniem, un tas arī tūliņ cirtis, pēc tam Maija nokritusi gar zemi, un asinis sākušas plūst no viņas kakla. Tai brīdī Skudrītis dzirdējis kliedzienu aiz sevis. Tas laikam nācis no mazās Lentas.

Pēc šīs slepkavības Jakubovskis bijis ļoti uztraukts, ieskrējis mežā un aizliedzis Skudrītim tuvumā nākt. Šorīt viņš esot atradis to mežā pakārušos.

Nevainīgais Viktors Heils nu tūliņ atlaists no apcietinājuma, bet Skudrītis, par ko pat Heils un Greifs aizlūgušies, ticis pēc četriem mēnešiem izlaists no cietuma.”

(publicēta P.Šmita sakārtotajās “Latviešu tautas pasakās”)