Jaunā tūkstošgade

Jaunās tūkstošgades pirmie desmit

Gadu tūkstošu mija Gaujas nacionālajā parkā sākās ar lielām pārmaiņām. Nokļūstot Vides ministrijas pārraudzībā, atkal mainījās uzdevumi un jomas. Nemainīgi saglabājās Gaujas NP pamatuzdevums – vides aizsardzība, sabiedrības izglītošana, dabas tūrisma veicināšana, kultūrvēsturisko un dabas pieminekļu aizsardzība un saglabāšana. Parka kolektīvu papildināja dažādu nozaru speciālisti – ekologs, ģeologs, botāniķis, tūrisma un vides saziņas speciālisti, datorspeciālisti un citi. Bijušie mežsargi vienlaikus ar vides aizsardzības inspektoru darbu apguva likumu un saskarsmes zinības, rīkoja talkas, lasīja lekcijas skolās, piedalījās pasākumu vadīšanā. Parka darbinieki apguva vides gidu prasmes un sākās jauno reindžeru – jauno dabas sargu apmācība.

2000. gadā tika izveidota jauna ekspozīcija Apmeklētāju centrā Siguldā, pēc tam tapa Raganu pļaviņa un Apmeklētāju centrs pie Zvārtes ieža, atjaunotas kāpnes, atpūtas un skatu vietas pie Sietiņieža, Gūtmaņalas. Līgatnes dabas taku popularitāti vairoja lācenītes Ilzīte un Līzīte, kurām tika uzbūvēts liels un labi pārskatāms iežogojums. Arī kuplajā dzīvnieku pulkā katru gadu notika izmaiņas. Uz Līgatni gan no Rīgas Zoodārza, gan „no meža” atceļoja lūši, jenotsuņi, aļņi, mežacūkas, vilki un suņuvilki.

Grūti izvērtēt šos astoņus straujos gadus, kuri nupat, nupat aiz muguras. Tie zīmīgi ar Gaujas nacionālā parka iesaistīšanos gan starptautiskos gan Latvijas mēroga projektos, ar lielu ieguldījumu sabiedrības vides izglītībā. Ik gadus dažādos Gaujas NP kultūrvēsturiskajos reģionos tiek rīkoti bezmaksas pasākumi iedzīvotājiem un viesiem: Lieldienas Krimuldā, Vides diena pie Zvārtes ieža, Maizes diena Āraišos, Miķeļdiena Vaidavas „Lejasbregžos”, Sēņu diena un Adventes dāvanu tirdziņš Līgatnes dabas takās. Maijā ar ekotūrisma aktivitātēm ik gadus tiek svinēta Eiropas dabas un nacionālo parku diena, pavasarī un rudenī tiek rīkotas putnu vērošanas ekskursijas. Aizraujoša ir lašu nārsta vērošana Siguldā novembrī. Nozīmīga ir Gaujas tīrīšanas akcija, kuru iesāka parka darbinieki, bet nu jau iesaistījušies arī topošie ekotūrisma speciālisti, tūrisma pakalpojumu sniedzēji un laivu iznomātāji.

Arvien biežāk Latvijas studenti un skolnieki izvēlas Gaujas NP par pētījumu un projektu izstādes vietu, labiekārtošanas darbos iesaistās brīvprātīgā darba veicēji no Eiropas valstīm.

Katru gadu apmeklētāji var saņemt dažādus bezmaksas informatīvos bukletus 2-5 valodās. Vairākus gadus Apmeklētāju centros tika izplatīta Vides aizsardzības fonda finansēta krāsaina avīze „Gaujas nacionālā parka Ziņas”. Uz parka 30 gadu jubileju tapa darbinieku sagatavota filma „Gaujas nacionālais parks. Četras krāsas, četri gadalaiki.” Kompaktdiskos izdots parkā dzirdamo putnu balsu ieraksts un mūzikas albums „Noskaņas”. Par parka simbolu gan uz bukletiem, gan suvenīriem, gan dienesta automašīnu logo, veidlapām un pasākumos, kļuvis aizsargājams dzīvnieciņš, kurš šajā teritorijā ir sastopams vairāk nekā citur Latvijā – sikspārnis.

Parka 35. jubilejas gads ir tik pat rosīgs kā sākumgadi, jo tiek pabeigti vērienīgi Eiropas reģionālās attīstības fonda finansētie projekti un atklāti jauni Apmeklētāju centri Līgatnes dabas takās, pie Gūtmaņalas, Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs „Baltā pils” Siguldā un tūrisma taka gar Gauju „Murjāņi – Sigulda – Līgatne”. Arī Līgatnes dabas takas piedzīvo īstu renesansi, jo atjaunots skatu tornis, ceļi un celiņi, laipas, tiltiņi un margas, bet „Pauguru” māja kļuvusi par Meža skolu.

Pirmā desmitgade jaunajā gadu tūkstotī tuvojas noslēgumam un atkal beidzas ar ievērojamām pārmaiņām. Baltajā pilī mājvietu rod Dabas aizsardzības pārvalde. Notiek reformas vides aizsardzības sistēmā, krasi samazināts Gaujas nacionālā parka darbinieku skaits. Ekonomiskās problēmas valstī iespaido arī tūrisma plūsmu populārajos Gaujas NP objektos, Siguldā, tomēr saglabājas Latvijas iedzīvotāju interese par dabu, takām un dzīvniekiem.

Ilgu mūžu Gaujas nacionālajam parkam un uz tikšanos!

Informāciju sagatavoja Līga Eglīte