Informācija

Gaujas nacionālais parks - pirmais un vecākais Latvijā dibināts 1973. gada 14.septembrī. Tā izveidošanas mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, veicināt dabas tūrismu un  ilgstpējīgu attīstību. Gaujas nacionālajam parkam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un daudzi dažādu gadsimtu vēstures un kultūras pieminekļi. Gaujas nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominate ir Gaujas senieleja, vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai.

Gaujas NP platība ir 91 745 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās. Neliela, bet īpaši vērtīga Parka daļa  ir dabas rezervāti, to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.

Gandrīz pusi, 47% no Parka teritorijas aizņem meži. Nacionālajā parkā konstatētas gandrīz 900 augu sugas, to 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Kopš 2004. gada Gaujas NP ir daļa no NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai.
Tūrisma vēsturei Gaujas NP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļaspieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības.

Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Papildus informācija par vides aizsardzību un likumdošanu Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/nacionalie_parki/gaujas_nacionalais_parks/

Visos gadalaikos būsit laipni gaidīti Gaujas nacionālajā parkā!

Informāciju sagatavoja Līga Eglīte