Zvārtes iezis

Rīts atnāk ar mirdzoši zilām, lietus nomazgātām debesīm. Slīpajos saules staros koku lapotnēs manāma rudenim raksturīgā dzeltenzaļā krāsa. Vienmēr steidzīgā kļava pie Zvārtes namiņa jau ietonējusi gan sēklu čemurus, gan lapas nedaudz tumši sārtā tonī. Pļavā zirnekļi sarīkojuši ķeramtīklu, šūpuļtīklu un visāda veida caurumainu „tekstīliju” izstādi. Sīkajos smilgu ķekariņos mirdz varavīkšņainas rasas lodītes. Otro reizi zied madaras, zilie vanagu vīķi un dedestiņas.

Rīts neierasti svaigs un patīkami vēss. Debesis klāj pelēki mākoņu palagi, kas vēlāk nedaudz pašķiras. Saule caur dūmaku vairs nekarsē, bet maigi silda. Nudien, negribas ticēt draudīgajām meteorologu prognozēm, kas vēsta, ka pēcpusdienā un nedēļas nogalē gaidāma svelme līdz +34C.

Apstaigāju pļavas un mežmalas, meklējot kaut ko ziedošu. Gandrīz nekā nav. Šur tur otro reizi saņēmies sarkanais āboliņš, madaras, ģerānijas un ancīši. Tējām šis laiks nav piemērots, jo mēness dilst un vērtīgo vielu augu virszemes daļās ir mazāk.

Rīts apmācies, miglains un bezgala mitrs. Pēc nakts negaisa pa ceļam lielus postījumus nemanu. Zvārtes namiņa apkārtnē un takās gan bezgala daudz pielūzušu zaru. Lielos kokus, par laimi, vējš gāzis uz citu pusi.

Sutīgs un silts, lai arī samācies. Dabā valda klusums, toties no Ieriķu puses skan tā, it kā tepat blakus būtu autoceļš un darbotos smaga tehnika. Ap pusdienlaiku dzirdams arī vilciens. Dzirdamība neticami perfekta. Nav manā dabā noklausīties, taču, ja vēlētos, būtu iespēja izsekot apmeklētāju sarunām līdz pat skatu laukumam uz Zvārtes kraujas.

Rīts sutīgs un silts. Brīžiem pilina, brīžiem līst. Svaigumu un vēsumu nejūt.

Stāvlaukumā uz bruģa kāds pagājušajā naktī zīmējis ar riepām. Melnās švīkas izskatās pavisam nelāgi. Kā lai notīra? Gumijas gabaliņus aizslauku, tumšākajās vietās uzkaisu smiltis. Savu „zaļo slotu” novietoju patālāk, lai kāds nenodomā, ka es pati neesmu varējusi pa godam nobremzēt.