Līgatnes dabas takas

Vecā Kraukļa stāsti, 17.augusts

Krā, krā, jā, jā! Zinu, zinu - Krauklis pazudis, nez kur aizlaidies, ka tik ilgi klusē utt. Vainīgs esmu, bet, ziniet, arī Krauklim pienākās brīvdienas jeb kā jūs, cilvēki, sakiet - atvaļinājums! Un tik karstā vasarā kā šī vispār labāk knābi lieki nevirināt! Jaunumu gan sakrājies stipri daudz, tā, ka varēšu vien pavisam īsi izstāstīt galveno, „sīkumi” jāatstāj citai reizei (gariem, tumšiem ziemas vakariem).

Vecā Kraukļa stāsti, 14. jūnijs

Krāāā! Nu jau visi Līgatnes Dabas taku ciemiņi ir dzirdējuši manus sveicienus, vai ne? Katrs apmeklētājs, staigādams pa manu mežu, ir manis, Vecā Kraukļa vai manas daudzskaitlīgās radu saimes, novērots un uzrunāts! Neviens jūsu solis vai darbība nepaliek neievērota, lai arī ne viss tiek plašāk pārstāstīts...

Vecā Kraukļa stāsti, 27. maijs

Krā! Krā! Krā! Nu jau paši saprotat, ka tulkojumā uz cilvēku valodu tas nozīmē – sveiciens visiem, kas šos manus stāstus lasa!

Vecā Kraukļa stāsti, 12. maijs

Krāāā! Sveicināti atkal! Pie mums pavasaris ir pilnā plaukumā! Zāle aug griezdamās, lapiņas kokiem raisās ne pa dienām, bet stundām! Zeme mūsu mežā pārklāta ar zaļu, zilganbaltu (ziedošu vizbulīšu krāsā) paklāju. Tagad ir īstais laiks skatu tornī uzkāpt un no „putna lidojuma” uz šejienes mežiem paskatīties! Pavasaris un rudens – tie ir gadalaiki, kad mežam ir viskošākās krāsas visdažādākajos toņos. Plašums, svaigais, pavasarīgi smaržojošais gaiss – visas pēdējās ziemas paliekas aizvējos prom!

Vecā Kraukļa stāsti

1. maijs. Iepazīšanās stāsts

Krrrāāā! Jeb- sveiciens visiem! Jūs sveic vecākais Līgatnes dabas taku iemītnieks- Krauklis! Es šajos mežos dzīvoju, kad vēl tikai tos daudzos iežogojumus sāka celt un dzīvniekus šurp vest. Daudz ko savā garajā mūžā esmu redzējis un piedzīvojis, šeit ir mans dzimtais mežs un kā nekā - no augšas viss vienmēr ir labāk redzams!