Dabas vērtības
Gaujas nacionālais parks – NATURA 2000 teritorija
Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senieleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido vienu no teritorijas unikālākajām ainavām.
Gaujas NP teritorijā pārstāvētas gandrīz visas Latvijai raksturīgās dabiskās ekosistēmas – meži, dabiskie zālāji, purvi, upes, ezeri, kā arī tādi ģeoloģiskie objekti kā smilšakmens un dolomīta atsegumi un alas.
Gaujas NP atrodas divas trešdaļas Latvijā zināmo alu. Nacionālā parka teritorijā atrodas arī augstākā Latvijas ala un lielākā grota Baltijā - Gūtmaņala.
Gaujas NP ir bagāts mežiem. Tie aizņem nedaudz mazāk kā pusi no kopējās teritorijas platības. Nacionālā parka teritorijā sastopami gandrīz visi meža tipi, kādi raksturīgi Latvijai - gan priežu, gan egļu meži, bet sastopamas arī samērā plašas ozolu, apšu un ošu audzes, kas īpaši raksturīgas senielejas posmam pie Siguldas. Senielejā ir arī vislielākais veco mežu īpatsvars visā Latvijā.
Gaujas NP teritorijā atrodas aptuveni 90 ūdenstilpes – ezeri, dzirnavezeri, atteku ezeri un 
vecupju ezeri. Lielākais ir Ungura (Rustēga) ezers – 393,6ha, tam seko Vaidavas – 87,2ha un Raiskuma ezers – 78,3ha. Dziļākais ir Kaņepu ezers – 18m, par 10m dziļāki ir arī Peksis, Āraišu, Lazdiņu un Mazmuižnieku ezeri. Vairāk nekā 30 lielāki un mazāki ezeriņi ir Sudas purvā. No tiem lielākais ir purva malā esošais Ratnieku ezers – 58,2ha.
No purviem visnozīmīgākais Gaujas NP teritorijā ir Sudas purvs – tajā konstatētas vairākas retas augu sugas.
Gaujas NP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, no kurām 67 ir retas un apdraudētas. Gaujas NP teritoriju apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas.
Gaujas NP konstatētas gandrīz visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas, kas ir aizsargājamas. Sikspārnis izvēlēts par Gaujas NP simbolisko dzīvnieku.
Gaujas NP teritorija atrodas Baltijas jūras ietekmes apgabalā, tāpēc šeit dominē piejūras klimata iezīmes: izteikti cikloniski laika apstākļi, prāvs nokrišņu daudzums un samērā izlīdzināta temperatūra.
Gada vidējā temperatūra ir +5°C. Visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru -6°C. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +17°C. Veģetācijas perioda ilgums vidēji ir 180 dienas. Pirmais sniegs mēdz uzkrist oktobrī, paliekoša sniega sega izveidojas decembra vidū, sniegs nokūst aprīļa sākumā. Sniega segas biezums parasti 15-20cm.
Gada nokrišņu summa ir 705-788mm. Nokrišņiem visbagātākais mēnesis ir jūlijs, vismazāk nokrišņu ir februārī. Valdošie ir DR vēji. Vidēji gadā ir 18 dienas ar negaisu un 13 dienas ar puteni.
